Māja Vecpiebalgā
Zemes platība: 2,12 ha
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme: 1,03 ha
Būves kopējā platība: 250 m2
Pirmā stāva telpu kopplatība: 93,5 m2
Otrā stāva kopplatība: 74,8 m2
Dzīvojamā māja celta uzkalnā, ar kopējo zemes platību 2,12 ha. Apzaļumota un sakopta teritorija, kurā atrodas skaists 4m dziļš dīķis.
Arhitekte Ausma Skujiņa māju projektējusi kā atsauci uz latviešu tradicionālās rijas būvniecības principiem ar tai raksturīgajām jumta slīpnēm, tādējādi apliecinot vietējo piederību Piebalgas kultūrvēsturiskajam novadam.
Ēkas arhitektūras centrālais elements ir tās piramidālais jumts ar virsgaismu centrā. Apvienojot otro un trešo stāvu, iespējams izveidot plašu un gaišu mansarda tipa telpu ar vairāku metru augstiem griestiem.
Pagrabstāvs, kas izvietots virszemē, projektā paredz garāžu, darbnīcu, pirti, divas noliktavas un katlu telpu. Garāžas durvis iespējams aizstāt ar stiklotiem logiem, mainot stāva funkciju.
Dienvidu fasādē paredzēta terase ar skatu uz dīķi, tās izveidei izbūvēta laukakmeņu atbalsta siena.
Visā ēkā uzstādīti brūni PVC divkameru logi (izņemot austrumu fasādes terases veida logus). Jumta kores logs verams uz divām pusēm, viens no tiem izmantojams kā pieeja skurstenim.
Betona pamati, nesošās sienas no 20cm gāzbetona. Māja apmūrēta ar dzeltenajiem Kalnciema ķieģeļiem.
Rannila metāla jumta segums, nav siltināts. Skurstenī iebūvētas ventilācijas šahtas. Ūdens ievilkts no centralizētā ūdensvada, papildu atsevišķa privātā aka.
Centralizētā kanalizācija ievilkta līdz pirmajai akai. Elektrības pieslēgums 3f 40A.
Mājas arhitekte
Ausma Skujiņa
Arhitekte Ausma Skujiņa māju projektējusi kā atsauci uz latviešu tradicionālās rijas būvniecības principiem ar tai raksturīgajām jumta slīpnēm, tādējādi apliecinot vietējo piederību Piebalgas kultūrvēsturiskajam novadam.
Ausmas Skujiņas mājas skice
Arhitektu grupa "Māja"
20. gadsimta 80. gados Latvijas arhitekti, iedvesmojoties no pasaulē aktuālā postmodernisma idejiskiem principiem, modernajā arhitektūrā centās ieviest arī reģionālās iezīmes. Arhitekti atkal izmantoja jumtus ar garām pārkarēm, modernajā arhitektūrā interpretējot senās rijas fromas.
Pirmos pārmaiņu vēstnešus varēja manīt jau 20. gadsimta 70. gadu vidū, kad parādījās projekti, kas pretendēja uz oriģinalitāti un tiecās apliecināt vietēju piederību. 80. gadu vidū postmodernisms, kas saplūda ar tā dēvēto reģionālismu, Latvijas arhitektūrā jau bija kļuvis noteicošs. Par procesa kulmināciju var uzskatīt grupas "Māja" dibināšanu 1989. gadā. Tās sastāvā 6 arhitekti - Zaiga Gaile, Ausma Skujiņa, Ģirts Ādminis, Zintis Butāns, Raitis Jelēvičs un Ivars Šļivka. Šis ir vienīgais gadījums Latvijas arhitektūras vēsturē, kad kāda arhitektu grupa apvienojusies konceptuālu ideju vārdā. To pamatā bija latviskā mājokļa arhetipa meklējumi.
Ideālās sētas izvietojums, pēc arhitektu domām, bija saistīts gan ar debespusēm, saules lēkta un rieta vietu.
Grupas Māja dalībnieki atzīst, ka viņu manifests un latviešu sētas Pasaules modeļa meklējumi nebija tikai 80. un 90. gadu mijas Atmodas jūsmīgais reibonis un ka šie principi bija balsts un pamats tālākai viņu arhitektūras principu izkopšanai. Zaiga Gaile tos turpināja, atjaunojot vēsturiskās ēkas un priekšplānā izvirzot telpas sajūtas, nevis skrupulozu tās matērijas restaurāciju. Ausma Skujiņa attīstīja ilgtspējīgas un videi draudzīgas arhitektūras principus, par kuru pamatu var uzskatīt grupas "Māja" uzskatus par sētas un dabas līdzāspastāvēšanu.
